Š.g. 23. aprīlī Daugavpils Zinātņu vidusskolas 10. klases skolēni, pieminot Latgales kongresa 108. gadadienu, piedalījās nodarbībā, kurā pētīja kongresa dalībnieku biogrāfijas, mēģinot izprast viņu izvēles motīvus.
Skolēni iepazinās ar ievērojamo latgaliešu – F. Trasuna, F. Kempa, V. Seiles, N. Rancāna u.c. dzīves gaitām. Jaunieši mēģināja noformulēt šo cilvēku dzīves kredo, bet viena no grupām novēroja notiekošo no kongresa viesu – J. Zālīša un Z. A. Meierovica – skatu punkta. Iejūtoties viesu lomā un daloties savos iespaidos, grupas dalībnieki pauda iespējamo viedokli par kongresā notiekošo.
“Atbraucot uz kongresu un vērojot to no malas, var pamanīt, ka starp latgaliešiem notika šķelšanās un rodas nesaticība. Tomēr delegāti cer, ka kongress darbosies efektīvi un sasniegs labāko rezultātu. Latgales kongress ir iespēja latgaliešiem paust savu viedokli un aizstāvēt tiesības uz patstāvību. “Diemžēl šo iespēju neizmantoja Latgales labā”, tādu domu kongresa laikā pauda Francis Kemps, diezgan drosmīgs un radikāls cilvēks. Kongresa laikā viena no populārākajām domām ir, ka Latgalei ir jāapvienojas ar Vidzemi un Kurzemi. Šo ideju virza Francis Trasuns, Valerija Seile un citi. Daži kongresa dalībnieki uzskata, ka Latgalei jāiegūst plaša autonomija pirms pievienošanās baltiešiem, lai saglabātu savu kultūru, valodu un ticību. Daudzi domā, ka Latgalei jāpārtop par atsevišķu apgabalu, atdalot to no Vitebskas guberņas un pārejot Latgales Pagaidu zemes padomes varas padotībā. Padomniekiem jāpārstāv visas Latgalē dzīvojošās tautas – latviešus ar 36 deputātiem, krievus ar 12 pārstāvjiem, ebrejus ar 8 deputātiem , poļus – ar 3 pārstāvjiem un viens deputāts var pārstāvēt pārējās tautības. Latgales kongresā piedalījās 232 delegāti, no kuriem par apvienošanos balsojuši 132, izmantojot 1917. gadā radušos iespēju pašiem noteikt savu nākotni. Pieņemtais lēmums noteica Latgales tautu turpmāko likteni un attīstību.”
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils Zinātņu vidusskolas
10. c klases skolēni
Edgars Mažeika un
Martins Gaščuks,
iejūtoties
J. Zālīša un Z. A. Meierovica lomās
