Š.g. 19. februāra aukstajā ziemas rītā Daugavpils Zinātņu vidusskolas pirmsskolas 5. grupas (Montesori) audzēkņi devās pastaigā uz Centrālo parku.

Sniegs maigi čīkstēja zem zābaciņiem, un no bērnu mutēm cēlās mazi elpas mākonīši. Bērni gāja pa pāriem, sadevušies rokās, un ar interesi vēroja apkārtni.

Parkā bija ļoti skaisti, jo koki stāvēja baltās, pūkainās cepurēs. Uz viena koka bērni pamanīja putnus. Bērni klusi vēroja, lai putnus neizbiedētu, un atcerējās, ar ko ziemā var tos piebarot. Pēc tam audzinātāja piedāvāja izmērīt sniega kupenas. Bērni uzmanīgi piegāja pie lielākajiem sniega vaļņiem un salīdzināja tos ar savu augumu. Dažviet kupena sniedzās līdz ceļiem, bet citviet gandrīz līdz viduklim! Bērni smējās un brīnījās, cik daudz sniega ir saputināts. Visjautrākais bija brauciens no kalniņa. Vispirms visi pa vienam uzkāpa augšā, bet pēc tam — ūūū! — ātri noslīdēja lejā. Vaigi kļuva sārti no sala un prieka, bet smiekli skanēja pa visu parku. Pastaigas beigās bērni apgūlās tīrajā sniegā un taisīja sniega eņģeļus – vēzēja rokas un kājas, atstājot skaistus nospiedumus. Kad viņi uzmanīgi piecēlās, sniegā palika īsti “spārnoti” silueti.

Atgriežoties bērnudārzā, bērni bija mazliet noguruši, bet ļoti laimīgi. Pastaiga viņiem dāvāja jaunus iespaidus, jautras rotaļas un īstu ziemas noskaņu.

Informāciju sagatavoja:
Daugavpils Zinātņu vidusskolas
pirmsskolas skolotāja
Ļubova Žugare